Original subtitles

Rietumkenijā Austrumāfrikas lauzumzonā ir neticamas

ainavas ar augstienēm un mežainiem pakalniem.

1,6 km virs jūras līmeņa

ir Masai Mara nacionālais rezervāts.

Daudzo upju krastos ir meži, kur nāk padzerties savvaļas dzīvnieki.

Šī ir zeme, kuru apdzīvo fantastiskie Āfrikas kaķi.

Lauvas. Majestātiskās līdzenumu valdnieces,

kas dzīvo mazās ģimenes grupās.

Vientuļš gepards. Šajās milzīgajās pļavās vienmēr ir modrs.

Un leopards, kurš mežos medī ar noslēpumainu klātbūtni.

Lauvas, gepardi, leopardi. Trīs kaķu sugas, kuras dzīvo dažādas dzīves.

Tieši pirms saullēkta pa plašajiem līdzenumiem ganās antilopes.

Drošības dēļ, gnu un topi

naktis pavada kompaktos ganāmpulkos.

No nakts uzkodām prom lido divas pelēkā kroņa dzērves.

Bet saulrietā viņas būs atpakaļ.

Šorīt daudzas sugas sāk rītu

staipoties un sākot ēdiena meklējumus.

Šī ir Kisaru. Gepardu mātīte.

Viņai vārdu deva Masai parka sargi,

kuri sargā rezervātu.

Pirms 3 mēnešiem viņai piedzima 6 mazuļi.

Gepardiem tas ir liels metiens.

Kisaru ir drosmīga gepardu mātīte, kura gatava audzināt mazuļus.

Statistiski tikai puse no viņiem sasniegs briedumu.

Daudzus jaunos kaķēnus nogalina citi plēsēji.

Tāpēc Kisaru nekad nebeidz uzmanīt savus mazuļus.

Bet arī sniedzot brīvību, lai izaugtu.

Kisaru mazuļi pienu vairs nedzer.

Viņi vairs nezīž, bet viņi arī vēl nemedī.

Viņi tikai var aizbaidīt šo antilopi.

Antilopi, kas ir 100 reizes smagāka par viņiem.

Spēlēšanās ir labs veids, kā audzēt muskuļus un trenēties nākotnei,

kad viņiem būs jācīnās.

Ja viņi neguļ, viņi visu laiku kustās.

Patīk spēlēties ar brāļiem un māsām, bet mātes darbs nekad nebeidzas.

Rekur pāris melnmuguras šakāļi.

Šī ir viņu teritorija, un viņi izrāda,

ka gepardi te nav aicināti.

Mazuļi saprot ziņu.

Viņu mamma Kisaru negrib cīnīties.

Viņai jāpaliek veselīgai un jāizvairās no sakošanas.

Tas neļautu sasniegt maksimālo ātrumu, kad medītu.

Tāpēc viņi paiet garām šīm Tomsona gazelēm.

Gepardu mātīte un mazuļi vienmēr ir ceļā,

lai būtu priekšā teritoriāliem plēsējiem.

Kisaru konstanti meklē drošu vietu.

Vietu, kur var novērot apkārtni.

Kur var atrast pietiekoši ēdiena, lai pabarotu ģimeni.

Jāizdara pareizā izvēle un jādodas pareizajā virzienā.

No tā atkarīgas mazuļu dzīvības.

Viņa soļo pa zāli nesot līdzi visu, kas viņai ir.

Tālu tālumā izstiepjas Masai Mara līdzenumi.

Agri no rīta

cita kaķu mātīte pētīja savu apkārtni.

Leopardi kokos ir ļoti veikli. Tur viņi arī bieži slēpjas.

Šo leopardu mātīti sauc Kabusu.

Viņa riņķojot ap teritoriju urinē, lai to iezīmētu.

Lielāko daļu laika viņa pavada krūmos.

Šobrīd galvenais slēpšanās iemesls

ir sargāt savu leopardu mazuli.

Viņam ir tikai 7 gadi. Viņš var kļūt par medījumu lauvām vai hiēnām.

Kad viņai jādodas medībās vai teritorijas izpētē,

Kabusu mazuli atstāj krūmos. Dažreiz pat uz visu nakti.

Leoparda mazulis jau no agra vecuma ir pieradis būt viens.

Tas sagatavo viņu būt neatkarīgam, kad būs gadu vecs

un māte viņu sūtīs prom.

Viņam nav ne brāļu, ne māsu.

Viņš spēlējas ar to, kas ir.

Tai skaitā arī ar savu mammu. Ja vien viņai ir garastāvoklis.

Ir agrs rīts. Kabusu ir laiks doties medībās.

Garās ēnas ļauj saplūst ar apkārtni un uzbrukt neredzētai.

Trusis nav liela maltīte, bet pabarot mazuli pietiks.

Ja paliks atklātā laukā, nāks maitēdāji.

Viņa to ievelk krūmos, kur mazulis to var apēst mierā.

Šajā vecumā viņam dienā vajag 1 kg gaļas.

Nav zināms, kad būs nākamā maltīte.

Viņš apēd visu, ko var. Līdz brīdim, kad grib samīļoties ar mammu.

Viņš gribētu pienu, bet māte parāda, ka viņš tam ir par vecu.

Kabusu arī ir izsalkusi. Viņa apēd to, kas palicis pāri.

Šī zinātkārā antilope,

kuru sauc dikdiki, pārsteidz leoparda mazuli,

kurš ir mazs, lai medītu.

Lauvām patīk atklātas vietas.

Šis bars ir iekārtojies zālāju vidū.

Te valda lauvas.

Tās baram ir piesaistītas gan fiziski, gan garīgi.

Lauvenes dzīvo kopā un barā kopā audzina mazuļus.

Viņus sargā 2 tēviņi. Tajā skaitā arī Doa - dominējošais tēviņš.

Lauvas medīja vakar naktī.

Agrā rītā tās piebeidz savu maltīti.

Mazuļi spēlējas vēsākajās dienas stundās.

Lauvene pieliek punktu jautrībai un ved viņus sev līdzi.

Mazo lauvu audzināšanā piedalās visas mātītes. Izņēmumu nav.

Šobrīd ar visiem mazuļiem

bars izskatās kā skolas ekskursija.

Cauri Masai Mara parkam plūst daudz upju.

Lauvas zina labākās ūdens vietas,

kur upes vēsajos krastos

var padzerties, pirms saule ir pārāk augstu.

Te ūdens ir relatīvi tīrs. Te nav piemēslojuši nīlzirgi.

Padzeras visas lauvas.

Tad atkal ir laiks paspēlēties.

Lauvas nav vienīgās, kuras te nāk padzerties.

Šis vientuļais gnu ir izvēlējies nepareizo laiku, kad pievienoties.

Lauvenes ir tik tuvu,

ka viņš nevar riskēt un mesties bēgt.

Lauvu mazuļi virzas uz priekšu un gnu izskatās ievainojams.

Briesmas tuvojas.

Gnu nav citas izvēles, kā tikai stāvēt mierā

un sevi aizstāvēt līdz beigām.

Gnu ir iesprūdis.

Viņu varētu nokost lauvenes.

Bet viņas gaida, ko darīs mazuļi.

Gnu cīnās pretī un lauvas jau ir paēdušas.

Tā kā mazuļi neko daudz nevar, nav jēgas riskēt ar ievainojumiem.

Atnāk lauvene un izlīgst mieru.

Mierīgais skatiens, ar ko skatās uz gnu, saka, ka

viņš var dzīvot vēl vienu dienu, ja ļaus mazuļiem iet.

Mazuļi varbūt ir par jaunu, lai medītu tik lielu medījumu,

bet viņi pierādīja savu drosmi.

Tā bija laba mācība.

Pirmā lieta, ko iemācījās ir tas, ka ne vienmēr var uzvarēt.

Laiks pamest upi.

Bet nogurušajiem lauvēniem ar pilnajiem vēderiem

tas nav nemaz tik viegli.

Viņiem jāatrod savs risinājums.

Savvaļā dzīves skola vienmēr kaut ko iemāca.

Pēc pāris nedrošiem brīžiem, viņi ir atpakaļ pie mammām.

Visi atkal ir kopā. Mīļojas un mazgā cits citu.

Tad ir laiks nosnausties.

Saceļas vējš. Karstumā kalst zāle.

Šis ir sausās sezonas vidus.

Masai Mara zālāji ir palikuši zeltaini.

Dzeltenās zāles vairs nevar nodrošināt

zebru un antilopju barus.

Viņi salasās Lielajai Migrācijai.

Viņu instinkti saka, ka lietus ir sācis krist

tālāk uz dienvidiem - Tanzānijā. Tur viņus gaida zaļas pļavas.

Šī ir ikgadējā Lielā Migrācija.

Iespaidīgākais Āfrikas savvaļas dzīvnieku notikums.

Bari ar 1,5 miljoniem antilopju

un zebru sāk savu ceļu, kas prasīs vairākas nedēļas.

Viņi izveido milzīgas kolonnas, lai kāptu kalnos un šķērsotu līdzenumus.

Tas ir bīstams ceļš.

Mirs vismaz 10% antilopju.

Migrācija ir 400 km gara.

Pa ceļam ir neskaitāmi daudz briesmu.

Daudzi noslīkst upēs, kur pilns ar Nīlas krokodiliem.

Tie ir 4 m gari un sver pustonnu. Tie tikai gaida uzbrukumu.

Antilopes pirms došanās tālāk vilcinās.

Viņas upes krastos drūzmējas baros un tas piesaista plēsējus.

Tās var gaidīt nedēļām, līdz kāds drosminieks

beidzot spers pirmo soli.

Līdz otrai pusei ir 30 m. Un iespēja izdzīvot.

Pēc tam upē kāpj arī pārējais bars.

Visas antilopes steidzas ūdenī,

kur vairākumā varētu būt drošība izdzīvot krokodilus.

Antilopes ar visu spēku cīnās pret straumi.

Tām jāaizbēg arī no krokodiliem

un jāizkāpj otrā krastā bez samīdīšanas.

Jaunākās noslīks. Krokodili daudz nekavējas.

Lielākā daļa bara ir šķērsojusi upi neskarta.

Bet netālu

ir vēl viena upe, ko šķērsot.

Šis lielais ērglis nevar medīt jaunās antilopes,

bet tas var uzbrukt jaundzimušai impalai.

Šoks un ērgļu nagu spēks

nedod impalai pat iespēju.

Impala ir pārāk smaga, lai pārvietotu. Tā jāapēd uz zemes.

Ērglis izpleš spārnus, lai pasargātu medījumu.

To jau atraduši maitēdāji.

Ērglis izjūt maitēdāju radīto spriedzi.

Viņam nebūs daudz laika, lai to apēstu.

Pēc veiksmīgām medībām

gaļēdājiem dažreiz ir grūti paēst mierā.

Par laimi, šim ērglim paveicās,

ka maitasputni atraduši kādu citu maitu, kas nav tālu.

Tas ir antilopes karkass, kas jau ir izķidāts.

Savannā šie putni ir atkritumu savācēji.

Maitas putni un marabu stārķis

ir gatavi cīnīties pat par mazāko gabaliņu.

Strausu tēviņam, kurš dzīvo harēmā ar 2 mātītēm, maitas neinteresē.

Viņa diēta ir zāle un citi augi. Dažreiz arī kāds kukainis.

Viņa rozā āda šobrīd ir pietvīkusi.

Tā nav labākā krāsa, lai savannā saplūstu ar apkārtni.

Bet tas ir vienīgais veids, kā pievērst mātītes uzmanību.

Pelēkā kroņa dzērves dzīvo pāros. Bieži nodzīvo kopā visu mūžu.

Tie barojas ar visu, ko var atrast. Gan insektiem, gan sēklām.

Dažreiz pietuvojas bariem vai zālēdāju ganībām,

kad piesaista kukaiņus.

Šīs Tomsona gazeles ir pieradušas dzīvot ar dzērvēm.

Bet tām fascinē viņu juceklīgie rituāli,

kad viņas komunicē un cita citai dzied.

Kamēr gazeles dzērvju uzvedībā nemana brīdinājumus,

tās turpina ganīties.

Tikmēr Kisaru un viņas 6 mazie gepardi

joprojām ir ceļā.

Šodien viņi neko nav ēduši.

Bet vismaz var remdēt savas slāpes.

Mātīte dzer daudz ilgāk.

Viņa zina, ka vajag spēkus, lai medītu.

Mazuļi viņai neļauj padzerties mierā.

Viņa iemāca viņiem nolasīt smakas, ko atstājuši citi gepardi,

iezīmējot kokus.

Zinātkārie mazuļi seko viņas piemēram.

Tā kā nav draudošu smaržu,

Kisaru izlemj, ka šī ir laba vieta, lai nosnaustos.

Viņai laiks atrast iedvesmu medībām.

Lauvām arī dienas karstumā patīk atpūsties.

Īstenībā tā ir visiem kaķiem.

Lauvas lielāko dienas daļu pavada snauduļojot.

Liekas, ka tām netraucē nekas.

Pat ne vientuļās žirafes elegantais solis.

Šim lauvu mazulim gribas spēlēties,

bet tas nozīmētu, ka jāizkustas no šīs ērtās pozīcijas.

Miegs ātri vien aizver viņa acis.

Netālu divas lauvas ir atdalījušās no pārējā bara.

Dominējošais tēviņš Doa

vēlas pāroties, bet lauvene šobrīd to nevēlas.

Ja Doa to vēlas,

viņam jābūt pacietīgam un jāizrāda cieņa.

Šobrīd viņai nav omas, bet lauva būs pacietīga.

Pat ja tas nozīmēs, ka jāgaida visu pēcpusdienu.

Dažas pārošanās sekundes bija vairāku stundu gaidīšanas vērtas.

Tā kā ir sācies pārošanās cikls

viņi turpmākās divas dienas pārosies ik pēc 20 minūtēm.

Neskatoties uz saules karstumu un pašu nogurumu,

lauvu pāris paliks kopā.

Leopardu mātīte Kabusu joprojām ir ar savu dēlu.

Prom no karstuma. Krūmos.

Viņa izskatās nogurusi un uztraukta.

Viņas instinkti saka, ka kaut kas nav labi.

Viņa izlemj izpētīt tuvējo mežu.

Gaisā nav nekā, kas sūtītu brīdinājumu.

Aposta savas iezīmētās vietas.

Viņa saprot, ka apkārtnē staigā leopardu tēviņš.

Varbūt viņš vēlas pāroties. Tādā gadījumā viņš nogalinātu mazuli

Gribētu pāroties, lai izraisītu ovulāciju.

Bēgšana var būt bezjēdzīga.

Tēviņš vienkārši sekotu viņas smaržai.

Kabusu nolemj palikt uz vietas.

Ja tuvosies tēviņš, viņa viņu redzēs pirmā.

Kad saule ir augstākajā punktā, daudzas radības atpūšas.

Bet ne ziloņi.

Viņi pa pļavām turpina Lielo Migrāciju.

Ziloņi ļoti labi iztur karstumu. Ar nosacījumu, ka ir daudz dzeramā.

Matriarhāta vadībā viņi līnijā soļo līdz tuvākajai laistīšanās vietai.

Viņi uz mugurām uzšļāc dubļus, lai atvēsinātos

un pasargātu ādu no saules.

Nekas nepārspēj labu dubļu vannu.

Jautrību izbauda ne tikai ziloņu mazuļi.

Ja sver vairākas tonnas, no dubļiem tāpat ir jāizkāpj.

Šodien leopardu tēviņš Kabusu nav traucējis.

Kamēr viņa mazgājas, krūmos ir kustība.

Viņai tuvojas leopardu tēviņš.

Ja pienāks tuvāk, viņš var uzbrukt viņas mazulim.

Sekojot tikai mātes instinktam, viņa izlemj būt vadone.

Viņa zina, ko leopardu tēviņš grib.

Viņa padosies, lai turētu viņu pa gabalu no mazuļa.

Pat ja viņa to nevēlas, viņa izturas tā, it kā to vēlētos.

Lai tēviņš koncentrējas uz viņu, nevis viņas dēlu.

Baudkāri un provokatīvi

viņa izrāda, ka ir gatava pāroties. Darīs visu, ko vajag,

lai viņu turētu pa gabalu no mazuļa.

Kā vienmēr ar lielajiem kaķiem, pārošanās ir īsa un beidzas agresīvi.

Tēviņš grib atpūsties, bet Kabusu neko vēl nav beigusi.

Viņa nejutīsies droši, kamēr viņš nav beidzis pārošanās ciklu.

Vienu vai divas dienas viņiem būs jāpārojas vairākas reizes.

Par laimi, tēviņš ir vecs un ātri nogurst.

Bet viņa neļauj viņam ilgi atpūsties.

Kabusu zina, ka viņa ar mazuli nebūs drošībā, kamēr viņš ir te.

Viņš neaizies, kamēr nebūs pilnībā apmierināts.

Tāpēc viņa turpina pārošanās rituālu.

Pat ja viņš liekas noguris, Kabusu cenšas vēl vairāk.

Ja viņu nogurdinās,

viņš negribēs tik drīz atgriezties.

Tēviņi bieži mātītēm kož kaklā, lai tās būtu mierīgas.

Bet tas var būt arī sāpīgi.

Kabusu arī ir nedaudz nogurusi.

Viņas kakla āda ir sakairināta.

Bet neizskatās, ka tēviņš gribētu doties prom.

Lai arī viņai sāp,

mātes instinkti ņem virsroku un viņa turpina pavedināšanas spēli.

Pat, ja tas prasa visu nakti.

Jaunie gepardi pavada klusu pēcpusdienu.

Bet viņi ir izsalkuši. Kisaru būs jāmedī, lai viņus pabarotu.

Tas nozīmē, ka jāatgriežas zālājā.

Tuvojas vētra.

Ja līs, lielākā daļa gazeļu slēpsies mežā.

Kisaru tur nespēs medīt.

Tagad zālāji ir tukši.

Gepardu mātītei ar mazuļiem būs jāgaida.

Pat, ja tas nozīmē, ka jāiztur viņu dēkas.

Kisaru osta pēc medījuma.

Bet vējš nes tikai vētra smaržu.

Vienīgie zīdītāji horizontā ir viņas mazuļi, kuri nevar nomierināties.

Un atkal gepardu mātīte ir gatava darīt visu, ko vajag.

Uz mežu dodas arī ziloņu bars.

Īstenībā lietus

mitrina viņu krunkaino ādu.

Viņi barosies ar veģetāciju.

Zilonim dienā jāapēd 150 līdz 200 kg.

Tas visu dienu pavada ēdot. Pat ja pūš vējš un līst.

Ja kļūsi slapjš, var arī šķērsot upi.

Šis gadu vecais mazulis nenotiek no mātes ne mirkli.

Rāpšanās upes krastā ir mācību pieredze.

Tas parāda, ka tiek galā ar slidenu reljefu.

Pierāda to, ka var to izdarīt bez pieaugušo palīdzības.

Kaķiem lietus nav tik patīkams.

Bet gepardi no krūmiem izvairās.

Kisaru ar mazuļiem vienkārši pārcietīs lietu.

Pēc lietus ir laiks sakopties. Nevis tikai mazgāšanās pēc,

bet arī, lai mazuļi izjustu komfortu un stiprinātu ģimenes saites.

Ar tukšu vēderu komforts nav patīkams.

Kisaru jāatstāj mazuļi, lai dotos medībās. Antilopes atkal ganās.

Viņa pamanījusi vientuļu Tomsona gazeli ar mazuli.

Mazulis ir pagriezis muguru.

Viņai jāpiezogas tuvāk, jo arī gazeles ātri skrien.

Gazele redzēja gepardu, bet bija jau par vēlu.

Sadursmē ar 80 km stundā,

mazulis nekavējoties nomirst.

Mātei ar nākamo mazuli būs jābūt uzmanīgākai.

Tas ir dabas smagais likums.

Daba, kur nekas nav slikts, jo mazulis pabaros Kisaru mazuļus.

Kisaru nes medījumu

atpakaļ uz meža malu pie mazuļiem.

Tā 7 kaķiem nav liela maltīte.

Gepardiem vajag mazāk ēdiena nekā leopardiem.

Kisaru rīt atkal būs jāmedī.

Šodien viņai ir citi satraukumi. Viņa turpina visu uzmanīt.

Viņa tuvumā sadzird hiēnas.

Hiēnas ir plēsēji, kuri var uzbrukt viņas mazuļiem.

Kisaru pēc iespējas ātrāk viņi ir jādabū prom.

Gepardu ģimene atkal ir ceļā pāri plašajiem zālājiem.

Audzināt 6 ievainojamus mazuļus,

barot tos un pasargāt, prasa lielu drosmi.

Bet Kisaru ir daudz drosmes.

Ar pērkona dūkoņu viņa viņus vada uz priekšu,

cerot, ka priekšā būs labāk.

Otrā šī meža pusē

ir iekārtojušās hiēnas.

Viņas medī antilopi, kura centās aizbēgt iekāpjot upē.

Bet tagad tā ir iesprostota un aplenkta.

Bija laiki, kad hiēnas barojās tikai ar maitām,

bet tagad lauvu ir mazāk,

un viņas citiem neko neatstāj.

Šodien hiēnas dzīvam medījumam uzbrūk biežāk nekā agrāk.

Antilopēm tās ir sliktas ziņas.

Palikšana ūdenī nepaliela izredzes izdzīvot.

Un hiēnas uzbrūk.

Hiēnas ir mežonīgas. Cīņa ātri vien beidzas.

Hiēnas ir tīrītājas.

Nekad nebija attīstījušās, lai tiešā veidā nogalinātu upuri.

Antilope tiek apēsta dzīva.

Tēviņš, kurš uz brīdi licis Kabusu mierā,

dzirdēja skaņas un ir pienācis tuvāk.

Asins smarža piepilda gaisu ap upi.

Viņam var būt tiks kaut ko apēst.

Ir jau vakars, kad leopards atrod to,

kas palicis pāri no antilopes.

Viņš neuzkavējas pie karkasa.

Tam pieteicās cita hiēnu ģimene.

Leopards nav gatavs, lai par to cīnītos.

Tas mazumiņš, ko apēda, kādam laikam būs pietiekoši.

Lai arī var izmantot iespēju, viņš dod priekšroku svaigai gaļai.

Pārējo karkasu viņš atstāj hiēnām.

Ko dara Kabusu?

Viņa joprojām gaida, kad tēviņš pametīs teritoriju,

pirms viņa atgriežas pie mežā paslēptā mazuļa.

Bet viņa ir izsalkusi.

Ēģiptes zoss varētu piepildīt vēderu.

Bet putni ir manīgi.

Šoreiz tie aizbēga.

Kabusu dodas uz savas teritorijas vidu.

Šim jaunajam lielajam ērglim paveicās vairāk.

Viņš izmantoja tumsu un noķēra trusi.

Šīs baltmuguru ērgļu pūces ir nomodā visu nakti.

Kopš vēlas pēcpusdienas veidojas vētra.

Visur apkārt ducina pērkons.

Pat ja ir pieradusi,

Kabusu ir lieciniece debesu dusmu izrādei.

Lietus nav, bet viņa tāpat slēpjas.

Naktī Kabusu izlemj uzrāpties kokā un atpūsties.

Tā ir izcila vieta, kur vērot saulrietu,

kamēr nākamajai dienai ceļas savvaļas dzīvnieki.

Bet viņa var vēl pagulēt.

Meža malā

jau ganās topi antilopju bars.

Nomalē

kāda mātīte saprot, ka šodiena nebūs parasta diena.

Viņa tūlīt dzemdēs.

Mazajam topi tas liekas intriģējoši.

Un mazliet arī baisi.

Māte pirmo reizi ierauga savu mazuli.

Viņa redz, ka tas ir sveiks un vesels.

Tagad sākas cīņa pret laiku.

Ir tik daudz plēsēju.

Jaundzimušajam topi ir tikai dažas sekundes, lai saprastu,

kas notiek un iemācītos bēgt.

Instinkti pieprasa, lai koordinē savus muskuļus

un pieceļas uz četrām kājām.

Pēc nolaizīšanas

topi māte iedrošina spert soļus.

Viņam ir auksti. Viņš gribētu paslēpties zem viņas.

Bet viņa skaidri parāda, ka tagad viņi ir fiziski neatkarīgi.

Viņam jākontrolē savs ķermenis

un jāiemācās kustību brīvība, ko sniedz daba.

15 minūtes pēc piedzimšanas

jaunais topi dodas ceļā uz Masai Mara pļavām.

Gatavs atklāt visu, ko dzīve piedāvās.

Tulkoja: Ailenda Bulindža Iyuno-SDI Group