Original subtitles

"Go3" piedāvā.

Emma, šī ir oficiāla izmeklēšana, tāpēc mēs uz "jūs".

Kur jūs bijāt 20. decembra vakarā

laika posmā no 23.00 līdz 1.00?

Es biju restorāna virtuvē.

Kāds to var apliecināt? - Jā.

Maksims un Pēteris.

Jūsu priekšnieks Maksims un kolēģis Pēteris. - Pareizi.

Skaties, ka nepiededzini tikai, ja? Ātri organizējiet visus tomātus, ja?

Mums nav laika. Nav laika! Saprotat? Ātrāk.

Ko tu tur dari?

Ko tu te dari? - Es...

Tev šefs teica - nevazājies pa virtuvi.

Tev šefs teica - nevazājies pa virtuvi.

Emma? Atkal? Hallo! Maksi pasaukt?

Nē. - Aiziet!

Johaidī. Pēteri! Kur gaļa atkal ir?

Kā lai es zinu? Ko tu man piešujies?

Paskaties saldētavā!

Otrā daļa. Mani bērnības kulta ēdieni.

Tu, Andri, slims esi? - Pēteri. Atšujies, ja?

Ej, dari, kas tev jādara. Sīpolus ej griezt.

Es negriezīšu sīpolus! Man asaras acīs saskrien.

Es nevaru strādāt ar asarām acīs. - Atceries, kas šefa prombūtnē

ir šefs, ko? Es. Jā!

Zini kā? - Nu, nu? - Labi, ka tu neesi šefs.

Āā.

Pagaidām vēl nē.

Tev vajadzētu pamest visus tos noziedzniekus.

Nāc strādāt pie mums, virtuvē. Tu būtu izcils pavārs. Ko?

Protams. Protams. - Protams. - Emma!

Es varētu strādāt pie jums virtuvē par pavāru?

Piedod. Es saprotu. Piedod. Sāpīgs temats, vai ne?

Viss kārtībā. - Piedod.

Tu viņu pakāsīsi vienu dienu. Es tev saku. Un tu to nožēlosi.

Paklausies - nesāc tikai. Nevajag.

Emma, atvaino. Tu lieliski izskaties.

Jāni. Nemulsini meiteni. Viņa mums tāda kautrīga.

Pasaki visiem, ka pēc piecām minūtēm ir sapulce.

Labi. - Nevis "labi", bet "labi, šef".

Ko? - Nu, stāsti. Pakaļā viss?

Pakaļā, pakaļā. Māra neatnāca šodien uz darbu.

Nu? - Ko nu? Telefonu neceļ un...

Pieprasa šķiršanos. - Atkal nolaidi?

Nu ne taču! Kas man darīt nav ko?

Maks un Māra. Ko viņa ar tevi dara.

Labi, viss. Ej uz to virtuvi. Palielies ar savu "Michelin".

Kā teiksi, šef. - "Tieši tā, šef!"

Es tev tiešām vienreiz rēķinu atsūtīšu, skaidrs?

Pats arī maksāsi.

Tā kā mēs esam komanda, es gribētu jums pateikt pirmajiem.

Vai, šef, Māra šodien beidzot būs? - Es nezinu.

Bet, ja viņas atkal nav, tad vajag kādu vietā viesmīli.

Mana paziņa Laura varētu. Viņai ir liela pieredze. Un...

Mums nevajag nekādu Lauru. Māra noteikti atgriezīsies, ja?

Laura ir ļoti skaista.

Skaista? - Labi, Pēteri. Viss! Tā.

Mums nevajag nekādas Lauras. Māra atgriezīsies. Paga. Ir vēl kas?

Kāds, kas grib kaut ko pateikt? - Pēteri? Pēteri! Lūdzu.

Grib vēl kāds kaut ko teikt, izņemot Pēteri?

Nē. - Nē? Viss kārtībā? Es te tātad turpināšu, ja?

Tātad. Ko es gribēju teikt? Jā. Mēs esam komanda.

Un es gribētu, lai jūs uzzinātu pirmie.

Pirmajiem? Jānis nezin kāpēc jau sen zina par "Michelin" šito te...

Es tev! Es... es tev, goda vārds! Es tev tūlītās likšu ar to tomātu.

Tev arī.

Tātad.

Nākošnedēļ...

...notiks tas, ko mēs jau ļoti sen esam pelnījuši.

Man pačukstēja... ka pie mums ieradīsies "Michelin" eksperts.

Un jūs jau visi zināt, cik ļoti es to zvaigzni gribu iegūt

jau kopš bērnības. Ja kaut viens no jums mani piedirsīs,

es jums visiem pa muti sadošu un atlaidīšu no darba.

Jā.

Labi, labi. Joks. Nē, es nejokoju. Es runāju nopietni.

Jā? Visiem viss skaidrs?

Un tagad pie darba. Un lai actiņās būtu uguntiņa.

Citādi tā uguntiņa svilinās jūsu dupsīšus. Skaidrs?

Un? - Gordons Remzijs. "Memuāri".

Simtu... trešā lapaspuse. - Ceturtā rindkopa. - Ceturtā...

Burvīgi. Aiziet! Sākam, sākam. - Ļoti laba motivācijas runa, šef.

Šis niecīgs instruments.

Un tomēr jūs nevarat izdabūt no tā nevienas skaņas!

Kāpēc jums šķiet, ka no manis jūs varat?

Dāmas, viss kārtībā. Es čurājošais puisītis. Jā.

No Briseles pa taisno. Kāposta man nav, bet ir rabarbers!

Paga. Nebūs.

Tu esi maestro. - Labi, labi.

Beidz, tu esi maestro. - Beidz, Jāni. Atšujies.

Atšujies. Tiešām. - Vāu!

Kā pašam? - Kur?

Vispār. - Darbā?

Dzīvē. Darbs, dzīve - tev tas ir viens un tas pats.

Nu... Garlaicīgi.

Nav krimiķu vairāk. Vienīgi amatieri.

Piecās minūtēs visu var atklāt. Starp citu, tagad...

Tu kausies mani tagad? - Jā, jā.

Tagad var? - Jā.

Tepat parkā pie jums bomzis parādījies. Virinātājs.

Vaktē vecenes vakaros. Tu aizej, pasaki savām meitenēm, lai uzmanās.

Es tiešām saku. Un tas ir tas, ar ko es nodarbojos.

Es tagad sēžu slēpnī un gaidu, kad parādīsies slavenais bomzis.

Lūk, skaties. Mana karjera ir šeit.

Un tad viņa tā...

...iet pa karjeras kāpnēm - o, bomzi ieraudzīja! Jā?

O, pusmūža krīze! Nu, tas tā - pāris vārdos. Tā man iet.

Viss. Paldies. - Nu, ņem par labu.

Man jāiet. Es ne... Tici man.

Davai. - Čau.

Labi, Maks. Šī būs oficiāla nopratināšana,

tāpēc mēģinām uz "jūs", ja? - Jā. Nekādu problēmu.

Mēģinām vismaz. - Man arī? - Jā.

Kur jūs bijāt 20. decembra vakarā

laika posmā no 23.00 līdz... 1.00?

Restorānā.

To kāds var apliecināt? - Jā. Emma un Pēteris.

Jūsu darbinieki? - Darbinieki. Kolēģi. Komanda. Jā.

Šī ir... oficiāla izmeklēšana, ja? - Jā, to var apliecināt mani

kolēģi, kas ir arī darbinieki un komandas locekļi. Emma un Pēteris.

Ko tu dari? Kā tu dari? Tā ir ņirgāšanās par ēdienu.

Nejaucies. Tā nav tava kompetence. - Kā nav mana kompetence?

Mēs ar šefu izgudrojām vispār šo recepti! Nav mana kompetence.

Smalkāk griez! - Jā, sapratu, cukurdupsīt.

Kā, lūdzu? - Tu dzirdēji, cukurdupsīt.

Rūgtais susuriņš. Kā tev to jauno draudzeni sauc? Vai tas ir puisis?

Zini, kas ir?

Ja tu dirsīsies te daudz, es vispār pie šefa aiziešu.

Izdarīšu tā, lai tevi atlaiž. Saprati? Cukurdupsīt.

Ko? Es nevaru tik daudz tikt galā. Ko jūs no manis gribat?

Man mamma arī saka - nāc, strādā par pavāru. Strādā par pav...

Lai viņa pati atnāk, pastrādā. - Labi, labi. Mēs... Mēs...

Tu tikai mieru, ja? Mēs tiksim ar visu galā.

Nejaucies. Tu to dari savtīgu iemeslu dēļ.

Kas tu esi - seksists? - Emma! Emma! Hallo! Atkal.

Kas ir? Kas sākās? Viņš... Ļauj kaut ko vismaz viņam

bez sieviešu palīdzības izdarīt. Memmesdēliņam. Cik var?

Ko tu teici? - Ko dzirdēji, ko es teicu!

Emma atkal mani neklausa.

Trešā nodaļa. 12 veidi, kā sacept sēnes dažādās mērcēs.

Ko tu murmini atkal?

Nav tava darīšana, ko es murminu!

Viss kārtībā? - Jā. - Labu apetīti.

Labu apetīti.

Ēdiet, kamēr silts.

Labi.

Čau, Maksi. - Čau.

Redakcijā ļoti lūdz interviju ar tevi par tavu jauno,

dievīgo ēdienkarti. - Jā. Kāpēc ne? Protams.

Labāk, es domāju, ka mēs to varētu izdarīt tagad? Jā? Tāpēc, ka, redzi,

nākamnedēļ es būšu ļoti, ļoti aizņemts, un tu noteikti arī gribēsi

interviju par to, kas būs nākamnedēļ.

Tu kā vienmēr ieintriģē. Kas būs nākamnedēļ?

Nu, tas ir noslēpums. - Šef.

Emma atkal palīdz Pēterim virtuvē.

Es atvainojos. Es būšu atpakaļ. - Parunāsi, Pēteri, lūdzu, ar mammu?

Nu, par pārvākšanos. Nevar visu dzīvi dzīvot kopā ar savu mammu.

Kas tev ir pret viņu? - Nekas. Es vienkārši nesaprotu,

kāpēc tu viņas klātbūtnē saki, ka viņa gatavo labāk nekā es.

Tava mamma visu piededzina. - Nu, bet tev ir jāsaprot -

tā ir mājas garša. Uzreiz bērnību atgādina.

Svētdiena, pamosties... - Tev tūlīt arī tur kaut kas piedegs.

Pa, pa, pa... Malā! - Kas te... Kas te ir piededzināts?

Andris piededzināja. - Andris, Andris! Ko Andris visu laiku?

Šef!

Vispār Pēča - viņš neko bez Emmas palīdzības nevar izdarīt.

Vispār neko! Emma visu laiku viņam palīdz! - Nē. - Jā! Jā, tā ir!

Visu laiku! Atlaid viņu. Un paņem normālu pavāru beidzot.

Jo ātrāk, jo labāk! Mums "Michelin" zvaigzne šitā paies garām!

Viņš mūs piekāsīs visnopietnākajā brīdī. Visatbildīgākajā.

Emma, klausies. Nodezinficē visu, kam tu esi pieskārusies.

Un pazūdi ārā no manas virtuves. "Michelin" nedēļa.

Es negribu nevienu sievieti redzēt savā virtuvē. Skaidrs? Aiziet.

Tu dzirdēji? Skaidrs? Aiziet!

Šef, tad viņai arī jānodezinficē mani,

tāpēc, ka viņa man visu laiku pieskaras.

Un es nevaru viens pats tikt galā virtuvē,

kad ir tik daudz pasūtījumu. Es jau sen teicu - vajag vēl vienu pavāru.

Kārtējā oficiantīte salūza mums tagad. Kur ir Māra, šef?

Tu viņu sit, vai kas ir? - Aizveries!

Veči, es jūs lūdzu.

Vai tad tiešām ir tik grūti vismaz reizi dzīvē kaut ko nesadirst, ko?

Jā, šef.

Klausos.

Jā. Kāpēc atkal neesi darbā?

Nu, tas tā kā īsti uz tevi neattiecas, ne? - Ā. Jā?

Starp citu, man piezvanīja un pateica, ka nākamnedēļ pie mums

ēdīšot "Michelin" eksperts. - Maks, man tas vispār neinteresē.

Es ilgojos.

Ā jā? Ā jā? Tu esi noilgojies?

Zini ko, tad, kad tu dzerstījies apkārt, tad, kad tu krāpi mani,

caurām diennaktīm sēdēji savā restorānā,

tad tu arī biji noilgojies? Vai nebiji?

Klausies, tā bija tikai viena reize. - Es nopietni runāju. Lūdzu.

Lūdzu, netraumē mūsu dēlu, labi? Es negribu, lai viņš redz šo tavu

piemēru, un izaug par tādu pašu sūdabrāli kā tu. Ok?

Nu... Vai tu varētu, lūdzu, atnākt nākamnedēļ pastrādāt, ko? Man...

...viesmīle trūkst.

Tas ir tieši tas, ko man terapeite stāsta. Tu runā tikai par darbu,

tu dzirdi visu tikai par darbu. Tev ir tikai darbs, tikai darbs,

tikai darbs. Zini ko? Paņem un iespraud to savu "Michelin" zvaigzni

sev vienā vietā.

Labi.

Es...

Es rīt pēc darba varu... ienākt pie tevis.

Bet tikai tad, ja tu man pagatavosi kaut ko garšīgu.

Gaidīšu rītdienu.

Kaut kāds vāks.

"Michelin" zvaigzne.

Ko tu dari? - Kad šefs atkal pālī atnāks, es viņam likšu noiet

pa šito līniju. - Paskaties. Viņa nav taisna.

Kur nav taisna? - Re kur. Tur.

Nu un? Ā, jā. Šeit. - Lašara! Uzķēries. Ak Dievs!

Tu esi tāds... - Pēteri, ja nevari palīdzēt, tad netraucē vismaz, ja?

Gordons Remzijs, 50. lapaspuse no memuāriem. 38. daļa.

Parau, pa, pa, pa! Ja tu atnāci, iemācies uzreiz.

Jaunie noteikumi te ir. Neviens no restorāna apkalpojošā personāla

nedrīkst vairs pārkāpt šai līnijai. Īpaši, it īpaši tu, Emma.

Kādai līnijai?

Šef, šef, šef! Emma pārkāpa atkal pāri līnijai. - Kādai līnijai?

Klau, man ir jautājums. Kurš varētu palikt un palīdzēt man pagatavot

vakariņas divām personām? - Kādām divām?

Ā, bet es nevaru. Mums ar Emmu pie manas mammas jāiet ir. Atvadīties.

Tu neteici, ka tev mamma mirusi. - Lašara! Mana mamma nav mirusi!

Man vienkārši ir jāiet atvadīties. - Labi. Andri, tu?

Es nevaru. Bet es teicu jau sen! Brālis pārvācas, mantas jāved prom.

Jāpalīdz. Šef, es teicu. - Jā, jā, jā. Protams.

Vienīgi tu nekad nekļūsi par šefpavāru tāpēc,

ka tajā brīdī tev būs jābūt pie brāļa.

Kurš naktī pārvācas? - Mans brālis! Viņš ir naktsputns.

Es varu palikt un palīdzēt.

Ko? - Mums... Bet, ko mamma?

Labi. Izejam ārā.

Ejam, ejam. Ir viens noteikums.

Dzirdēji, Peča? Ir viens noteikums. Gatavošanai ir jānotiek gultā.

Atšujies, ja, Kretīn.

Tu tikai neceri, ka, ja tu man šovakar palīdzēsi,

ka kaut kas mainīsies, ja? - Es neceru pat.

Tikai nevajag.

Beidz skatīties uz mani ar tām savām kucēna acīm. Es to nevaru izturēt.

Darām tā.

Tu varēsi pagatavot savu labāko ēdienu. Pagaidi, pagaidi.

Ja tas būs ēdams... tad tu varēsi stažēties virtuvē. Bet, ja nē...

...tu nekam tur nepieskarsies. Saprati? - Sapratu.

Nē, nevajag. Es lieku galvu ķīlā, ka apskāvieni tev arī nepadodas.

Nu labi. Ej. Ej, ej.

Atkraties. Es tev saplēsīšu to telefonu.

Tas slikti beigsies. Dod šurp. - Nenāc klāt! Es izšķaidīšu viņu!

Nesaplēs telefonu! Dod šurp! - Kas tas par sviestu tev?

Dod šurp! Es rakstu grāmatu! - Tevi kāda izdevniecība paņēma?

Apustuļi arī rakstīja Bībeli. Neviens viņiem neprasīja.

Un 2000 gadus lasa jau visi. Šurp un turp.

Dod šurp. - Hē! Lab, lab, lab.

"Tie tiek gatavoti pavisam vienkārši."

Nu, nu? - Nejaucies!

Pacel, pacel, pacel, pacel. - Viss, šef, čau. Es pabeidzu.

Iešu pie brāļa.

Aiziet, aiziet, aiziet.

Viss. Es beidzu, šef.

Lai jums jauka divvientulība.

Es eju mājās. - Man tevi mājās gaidīt?

Es sākumā aiziešu pie mammas un tad...

Skaidrs. Tad negaidīšu. - Ko?

Ha! Riktīgi smieklīgais viesmīles stendaps.

Atā, šef.

Jā, cukurdupsīt. Jā, jā.

Bet kā, cukurdupsīt? Mēs taču pie tevis sarunājām naktī tikties.

Ā. Sapratu. Jā.

Sapratu, sapratu. Labi. Atā. Atā, atā... brāli.

Andri.

Atvaino par to konfliktu, ko es pirms tam sataisīju. Viss.

Restorānā vairs nekādu... pārpratumu.

Man prieks, ka tu saprati, Pēteri. Labāk agrāk nekā vēlāk.

Mums jābūt saliedētiem, Peča.

Zvaigzni citādi palaidīsim garām. Vai ne? - Dod pieci.

Labi, ka saprati. Čau, Peča.

Labi. Čiu-riu septiņi divi.

Čau, čau. - Cukurdupsīt.

Ko tu teici? Tu nopietni? Pēteri?

Pasveicini susuriņu! - Pēteri, nav smieklīgi. Taisi vaļā.

Nu, ir gan smieklīgi. - Es kavēju tikšanos ar brāli!

Es tev neticu. - Taisi vaļā!

Šef, mans ēdiens... gatavs. Nogaršosit?

Nomierinies. Pabeigsim visu un tad. - Bet tas atdzisīs.

Nu, tā nav mana problēma.

Ko? Tu durvis ciet turēsi? - Kas tur notiek?

Viņš mēģina durvis salabot. - Kāpēc tu pārģērbies gaitenī?

Ai! Tur smird iekšā. Pēc susuriņa, zini. - Beidz izlikties par muļķi.

Andris tomēr ir sušefs. - Ko viņš man izdarīs?

Tu ej dirst!

Paskatieties, kā tur jaunatne meņģējas.

Sodoms un Gomora.

Cikos Māra būs? - Es nezinu.

Tad varbūt piezvaniet viņai. - Nē.

Māra vispār zina, ka jūs viņu gaidāt?

Protams, ka zina.

Nē!

Viss! - Nāc šurp! Lien ārā!

Lūdzu, nē! - Viss! Viss! Viss, viss!

Mēs...

Tu saproti, Pēteri... ja tu daudz dirsīsies šitā, es par tādu elli

varu pārvērst visu tavu šeit būšanu. - Tu padarīsi manu dzīvi par elli?

Vēl nepadarīšu.

Tu man vēl esi vajadzīgs te. Lien ārā.

Padomā par Emmu. Tu izlidosi ārā dēļ viņas, ka es tev saku.

Viņa būs virtuvē. Tu, kur? Uz ielas sēdēsi, ko? Pečiņ.

Man ir vienalga, ar ko strādāt. Es arī ar viņu atradīšu kopēju valodu.

Es vienkārši negribu neko mainīt. Nav manā gaumē.

Nu, bet Emma nav tāda.

Tu esi tāds naivulis, Peča? Tāds gurķis?

Peča... visas viņas ir tādas.

Kur jūs bijāt 20. decembra vakarā

orientējoši no 23.00 līdz 1.00 naktī? - Pie savas meitenes.

Kā sauc meiteni?

Obligāti jāsaka? Negribētu minēt. - Jūsu priekšnieks Maks

un kolēģe Emma saka, ka jūs esat bijis pie sava brāļa.

Nē. Man nav brāļa. - Jums nav brāļa. Kur tad jūs bijāt?

Pie meitenes. - Kuru nevar apstiprināt.

Kur jūs bijāt 20. decembra vakarā laika posmā no 23.00 līdz 1.00?

Mājās. - Vai ilgi domājāt?

To kāds var apliecināt? - Mamma.

Kā sauc mammu? - Dace.

Redzat, jūsu priekšnieks Maksims un kolēģe Emma...

Viņi saka, ka jūs bijāt restorānā. - Tā nav taisnība. Es nebiju.

Es biju mājās. Viņi visu laiku melo.

Kāpēc viņi melo? - Pajautājiet viņiem.

Nu labi.

Pagaršosim tad to... pīrāgu.

Labvakar. Valsts policija. - Labvakar.

Mēs saņēmām ziņojumu, ka tepat apkārtnē klejo vīrietis. Bomzis.

Jūs neesat neko pamanījuši? Vai vakar, aizvakar, varbūt šovakar?

Nē. Vakars kā vakars.

Nekas nav redzēts, nē. - Tiešām neko?

Nē. Neko, neko. Neko nezinu.

Nu labi. - Labi, labi.

Uz redzēšanos. - Visu labu.

Tā, kur ir tev tas pīrāgs?

Nevajag man to tavu dakšu.

Zini, es tomēr nebūšu. Es nevaru atbraukt. Tomiņš niķojas.

Nevaru iemidzināt mazo kurkuli. Tā kā...

Tu mums abiem esi sačakarējis nervu sistēmas, mīļais.

Tā nu tas ir. A, ko darīt?

Kāpēc viņa tā dara?

Viņa vienmēr tā dara.

Ej mājās. Te nekā nebūs.

Nē. Paga, paga, paga, paga. Re kur, tas taču...

Mums taču jāpagaršo tavs pīrāgs, vai ne?

Vajag jau tev verdiktu, pareizi? Ko? Jā?

Pamēģināsim tūlīt.

Es aizmirsu aizslēgt durvis.

Ko jums te "Wi-Fi"? - Jūs te nedrīkstat nākt.

Jūs nedrīkstat šeit nākt, es teicu. - Atšujies, puika!

Tu neesi mana... - Apstājieties!

Kas notiek? Ko gribi, a? - Es dirst, ēst un raudāt!

Vēlams... - Kas viņš tāds ir?

Brauns! - Turi, turi, turi! Eu, nāc šurp!

Kur jums te "Wi-Fi"? - Nāc augšā! Ejam augšā! Ejam!

Kur "Wi-Fi"? - Nav! Ejam augšā.

"Wi-Fi" kur, es tev saku? "Wi-Fi"... - Augšā ej, dzirdi?

Augšā!

Nē.

Nejauši...

Nē, nē, nē, nē, nē.

Nu gan ir... - Kas tev lika iejaukties?

Es... Es to izdarīju.

Nejauši.

Titrus sagatavoja Ieva Gema Digi Media